Tīmekļa tehnoloģijas ir radikāli mainījušas mūsu domāšanas un iedomāšanas veidu. Cilvēki vienmēr ir baidījušies, ka viņus aizstās tā saucamās mašīnas, jo viņiem ir iespējas pilnveidoties un ieviest jauninājumus veidos, kurus mēs pat nevaram iedomāties. Gaidāmā tehnoloģiskā revolūcija lēnām pārņem mūsu darbavietas, un nav tālu laiks, kad viņi drīz iznīcināsies no zemes virsas. Tas, kas filmās patiesi sākās kā izdomāts fenomens, ir kļuvis par vienu no karstākajiem mūsdienu vārdiem. Jā, mēs runājam par mākslīgo intelektu vai vienkārši sauc par AI. Tikai tehnoloģiskais progress ir acīmredzams fakts, ka AI ir cilvēka evolūcijas nākotne un nākamais solis.
Termins AI ir bijis kādu laiku. Jūs noteikti to esat redzējis zinātniskās fantastikas filmās, piemēram, “Matrica”, “Ērgļa acs”, “Terminators” utt. Nu, jūs tomēr nebeigsiet cīnīties ar šiem biedējošajiem robotiem. Atšķirībā no filmām, AI neaizstās cilvēkus, vismaz tuvākajā laikā, kā arī necīnīsies ar mums. Tā vietā AI ir tikai cilvēka intelekta simulācija, kuru vada mašīnas un kas integrēta cilvēka izziņā, lai veiktu uzdevumus ‘gudri’. Savā ziņā AI padara cilvēkus par ļoti gudriem, nevis mašīnas. Tad ir vēl viens termins, kas bieži tiek aizstāts ar AI - mašīnmācīšanās. Tātad, mēs piedāvājam objektīvu salīdzinājumu, lai palīdzētu jums labāk izprast atšķirību starp abiem.
Mākslīgais intelekts vai parasti dēvēts par “AI” ir zinātne par mašīnu radīšanu, lai veiktu uzdevumus vai atrisinātu problēmas, kas ir pārāk sarežģītas, lai cilvēka smadzenes varētu pašas apstrādāt. AI ir jūsu viedtālrunis, dators, kas risina sarežģītas problēmas, robots, kas strādā cilvēku, faktiski AI ir visas šīs lietas un daudz kas cits. AI ir pārveidojis pasauli aizraujošos un pārsteidzošos veidos. Šis termins pat nepastāvēja līdz 1950. gadiem, taču, pateicoties Džonam Makartijam, AI ir kļuvusi par vienu no galvenajiem sasniegumiem, ko pasaule jebkad ir pieredzējusi. Vienkārši sakot, AI ir ideja likt mašīnām domāt tāpat kā cilvēkiem.
Mašīnmācība ir viena no progresīvākajām zinātnes jomām mūsdienu tehnoloģiski attīstītajā laikmetā un veids, kā sasniegt mākslīgo intelektu. Tas ir algoritmu skaitļošanas pētījums, kas balstīts uz automatizētām mācīšanās pieejām, kas ir mācīšanās pamatā gan cilvēkiem, gan mašīnām. Tā ir AI un kognitīvās zinātnes apakškopa, kuras pamatā ir mācīšanās algoritmi, kas būtībā atbilst zināšanām par cilvēka kognitīvo arhitektūru. Vienkārši sakot, mašīnmācīšanās mašīnām dod iespēju domāt un mācīties cilvēciskāk, bez skaidras programmēšanas.
Mākslīgais intelekts vai vienkārši saukts par AI sastāv no diviem vārdiem mākslīgais un intelekts. Mākslīgais nozīmē kaut ko tādu, ko rada cilvēks vai nedabiska būtne, un intelekts nozīmē spēju domāt vai saprast. AI ietilpst datorzinātņu kategorijā, kas vienkārši nozīmē mašīnu spēju palielināšanu pretstatā cilvēka inteliģencei veikt uzdevumu vai atrisināt problēmu. Mašīnmācīšanās ir mūsdienu AI pielietojums, kas tiek aprakstīts kā veids, kā sasniegt AI, kas mašīnām nodrošina iespēju mācīties automātiski, bez skaidras programmēšanas.
AI attiecas uz tehnoloģiju, kas izstrādāta, lai pārspētu mašīnu spējas domāt kā cilvēki, galvenokārt skaitļošanas sistēmās. AI ir vienkārši cilvēka intelekts, kas integrēts mašīnās, lai veiktu uzdevumus tādā veidā, kas tiek uzskatīts par “gudru”. Tā ir mašīnas vai datorprogrammas spēja domāt, mācīties un saprast, lai padarītu viņus gudrus kā cilvēki. Mašīnmācīšanās savukārt ir balstīta uz ideju, ka sistēmas var rīkoties un mācīties no datiem, kas ir nestrukturēti vai bez etiķetes. Tā vienkārši ir spēja dot datoriem iespēju mācīties bez programmēšanas.
Termins AI tiek lietots, ja mašīna atdarina cilvēka kognitīvās funkcijas domāšanai, problēmu risināšanai, atmiņai, uztverei un lēmumu pieņemšanai. Mākslīgā intelekta primārais mērķis ir mašīnu programmēšana, lai uzdevumus veiktu cilvēciskāk. AI ir principiāli klasificēts divās grupās - vispārējā un piemērotā. Vispārīgais intelekts intelektā, ko mašīnas izstāda, lai veiktu jebkādus uzdevumus, ko cilvēks var veikt, savukārt lietišķais intelekts ir mākslīgā intelekta izmantošana, lai uzlabotu un paplašinātu programmatūras lietojumprogrammas. Galvenais, lai iemācītu datoriem domāt un saprast tāpat kā mēs, ir mašīnmācīšanās. Visa sistēma ir balstīta uz varbūtību un, pamatojoties uz ievadītajiem datiem, tā spēj pieņemt lēmumus ar zināmu noteiktību.
Visizplatītākie AI pielietojumi uzņēmējdarbības un patērētāju telpās ir Google DeepMind, jaunākā programma no Google mākslīgā intelekta grupas, un Apple Siri. Pamata AI piemērs ir Tic-Tac-Toe AI atskaņotājs. AI tiek izmantots datorizētos digitālajos attēlos, lai izceltu redzamas ķermeņa daļas, lai atklātu audzējus. AI tehnoloģija tiek izmantota, lai attīstītu daudzas jomas un nozares, tostarp finanses, izglītību, veselības aprūpi, aviāciju, plašsaziņas līdzekļus, mārketingu un citas. Mašīnmācību izmanto plašā pielietojuma diapazonā, ieskaitot medicīnas nozari, runas atpazīšanu, optisko rakstzīmju atpazīšanu, e-pasta filtrēšanu, tīmekļa drošību utt.
Īsumā AI ir dabiskā intelekta simulācija, kas integrēta cilvēka izziņā mašīnās vai datorprogrammās, lai vienkāršos un sarežģītos uzdevumos veiktu gudrus veidus. Mašīnmācība ir mākslīgā intelekta pielietojums, kas dod datoriem iespēju mācīties un izprast lietas, kā mēs darām, bez skaidra programmēšanas. Abi termini bieži tiek sajaukti viens ar otru, taču tie nav gluži viens un tas pats. AI ir kaut kas tāds, kas spēj izaicināt cilvēka izziņu, kaut ko tehnoloģiskā attīstība vēl nav ietekmējusi, savukārt mašīnmācīšanās ir neticama mākslīgā intelekta forma, kuras pamatā ir ideja par uzraudzītu mācīšanos.
