Nesen liela interese ir vērsta uz cūku salīdzināšanu sirds cilvēka sirds, meklējot ksenotransplantāciju. Tas ir tāpēc, ka ir pieaudzis pieprasījums pēc orgānu transplantācijas, kuru neapmierina cilvēku donoru skaits (Samstein and Platt, 2001). Lai gan abi pieder pie zīdītāju izcelsmes ģintīm, viņu sirds anatomijā un ar to saistītajā fizioloģiskajā darbībā ir ievērojamas atšķirības. Abas sirdis ir sadalītas ausu un kambaru kamerās, un tām caur plaušu artērijām un aortu aizplūst mazākā un lielākā cirkulācijā. Miokarda skaļums ko piegādā kreisās koronārās artērijas, ir augstākas un dominējošais salīdzinājumā ar labajām koronārajām artērijām abās šajās sirdīs, jo kreisajai sirdij nepieciešams vairāk skābekļa piegādi par lielāku aktivitāti asiņu sūknēšanai sistēmiskajā cirkulācijā (Cooper, Gollackner and Sachs, 2002).
Koronārās artērijas rodas no aortas bulbusa līdzīgā veidā abās šajās grupās. Tālāk kreisā koronārā artērija ir ļoti īsa un abās šajās sugās sadalās starpzāļu priekšējā zarā un kreisajā cirkumfleksā zarā. Šīs filiāles galvenokārt izdala papildu filiāles, kas piegādā kreiso atriumu un kambarus (Cooper, Gollackner and Sachs, 2002). Starpzāļu priekšējā zars izdala proksimāli plašu starpzāļu starpsienas zaru, kas abās šajās sugās izplatās starpzāļu starpsienas mugurējā un centrālajā daļā. Anastomozes starp dažādiem koronāro artēriju zariem ir kopīgas abām sirds grupām (Cooper, Gollackner and Sachs, 2002). Tomēr ir diezgan daudz atšķirību, kas jāņem vērā no fizioloģiskā un imunoloģiskā viedokļa, pirms tiek apsvērta cūkas sirds ksenotransplantācija uz cilvēku. Abu sirds salīdzinājums tiek apspriests šādi (Cooper, Gollackner and Sachs, 2002):
Iespējas | Cūkas sirds | Cilvēka sirds |
Sirds forma un orientācija | Piemīt tipiska “Valentīna formas sirds”, kas ir orientēta saskaņā ar cūkas stāju | Sirds ir trapecveida forma un ir orientēta saskaņā ar cilvēka ortogrādo stāju |
Cauruļveida piedēkļa klātbūtne | Novērots labajā ātrijā | Novērots kreisajā ātrijā |
Vena cava’s orientācija | Augšējā un apakšējā dobā vēna atveras labajā ātrijā taisnā leņķī viens pret otru | Augšējā un apakšējā dobā vēna atveras labajā ātrijā taisnā līnijā pie 180 grādiem. |
Azigotiskā vēna | Izteikta kreisā azigotiskā vēna nonāk sirds kreisajā pusē un tiek izvadīta caur koronāro sinusu. | Nav izteiktas azigotas vēnas, bet ir samazināta kreisā augšējā kakla vēna vai slīpa vēna |
Raksturīgs plaušu vēnām | Kreisais ātrijs saņem tikai 2 plaušu vēnas | Kreisais ātrijs saņem tikai 4 plaušu vēnas |
Slaucīt starp labā kambara ieplūdes un izplūdes daļām | Mazāk pamanāma | Izcilāka |
Muskuļu moderators labajā kambarī | Ievērojams un atrodas augstāk labā kambara augšpusē | Mazāk pamanāms un atrodas apakšējā lejā labajā ventrikulā |
Raksturīgs apikālajiem komponentiem | Satur rupjas trabekulācijas un ir plašākas | Rupjas trabekulācijas nav un ir daudz šaurākas |
Aortas-mitrālā šķiedru nepārtrauktība | Samazināts, jo 2/3 aortas vārstuļa atbalsta kreisā kambara muskulatūra | Nav samazināts |
Kreisās un labās koronāro artēriju garums | Katra koronāro artēriju garums ir līdzīgs un izdala starpzāļu zariņu | Koronāro artēriju nav palaist līdzīga garuma, tāpēc starpzāļu aizmugurējā zara garums un izcelsme ir ļoti mainīga. |
Koronārā dominance | Labās koronārās dominances nav | Koronāro artēriju virsmas sadalījums pārsvarā atrodas sirds labajā pusē |
Labo un kreiso atrioventrikulāro zaru atšķirība | Labās atrioventrikulārās zari ir mazāk attīstīti nekā kreisie kolēģi | Šādas atšķirības nepastāv starp labo un kreiso atrioventrikulāro zaru |
Diagonālo vai kreiso zaru atpazīstamība conus arteriosus | Neatpazīstams | Labi atpazīstams |
Copyright © Visas Tiesības Aizsargātas | asayamind.com